Skumjas ir gaiši zilas ūdenskrāsas, izbalējušas ar baltiem laukumiem, kuri izplūduši pavisam ūdeņaini.
Es gribētu nedaudz, tikai pavisam nedaudz sabrukt, kad tam pietiks laika, bet šomēnes bezpalīdzības un nodevības sajūta reti iekrīt sarkanajos datumos. Laikam nav mans mēnesis un mana kārta. Un nav jau arī godīgi plīst, ja līdz glāzes maliņai vel ir pāris pilītes, citiem ir sakrāts daudz vairāk. Būtu labi, ja kādu laiciņu man tomēr neviens nenovēlētu jauku nedēļu, man nedaudz ir piemirsusies tā mācība neizvēlēties par prioritāti sev cilvēkus, kuriem es esmu ļoti tālu prioritāšu sarakstā. Un jāaprod ir ar to, ka par spīti savai pārliecībai, ka pazīstu cilvēkus, paļaušanās uz šīm zināšanām var dažreiz likt smagi vilties.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru